Labdarības fonds "Ticība, Cerība, Mīlestība"

No pirmā skatiena liekas, ka Marija ir absolūti vesels bērns, tomēr, ieskatoties, var pamanīt, ka viņa cenšas darīt visu ar kreiso roku. Tas nav tāpēc, ka viņa ir kreile. Meitenei ir bērnu cerebrālā trieka, kaut arī tā izpaužas vieglā formā.

Alīna ļoti labi zina, kas ir cīņa, sāpes un grūtības. Pēc dažiem mēnešiem viņai paliks deviņpadsmit gadi, un šajā nelielajā laika posmā viņa ir pārcietusi piecpadsmit operācijas.

Sešgadīgais Vladislavs Lazučenoks ir jauks un komunikatīvs puika, un no pirmā skatiena ir grūti pamanīt kaut kādas problēmas, viņš izskatās kā parasts bērns. Tomēr sarunā ar mammu Jevgēniju atklājas, ka parasts viņš nav.

Trīsgadīgais Dāvis Cēsnieks neskatoties uz savu vecumu neprot ne sēdēt, ne rāpot, ne noturēt priekšmetus rokās. Dzemdības ir bijušas sarežģītas, un tika skartas smadzenes. Vēlāk tika uzstādīta diagnoze "bērnu cerebrālā trieka".

Veronika Soboļeva ir gandrīz četrus gadus veca, bet joprojām neprot rāpot un arī staigāt. Iemesls tam ir tas, ka meitenes labā roka nestrādā, viņa tur to nepareizi, pavisam citādāk nekā kreiso, un tās pirksti vienmēr ir savilkti dūrē. Tādēļ Veronika nevar atbalstīties pret šo roku un iemācīties rāpot. Pirms pusotra gada klāt jau esošām problēmām nāca epileptiskās lēkmes.

Mazā Veronika Antosenkova ir pusotru gadu veca meitenīte, viņa neprot staigāt un arī rāpot, tāpēc sasniedz vēlamo mantiņu vai nokļūst nepieciešamā vietā ar velšanos. Septiņu mēnešu vecumā viņa prata tikai gulēt, tomēr ārsti apgalvoja, ka uztraukumam nav iemeslu. Pēc dažiem mēnešiem Veronikai tika uzstādīta smaga diagnoze: spinālā muskuļu atrofija. Ārsti teica, ka ir jāgaida sliktākais iznākums: bērns nomirs, bet ja izdzīvos, tad nebūs spējīgs sēdēt, rāpot un staigāt.

Pusotra gada vecumā Alenam tika uzstādīta diagnoze "Angelmana sindroms". Pateicoties vairākiem rehabilitācijas kursiem, zēns ir iemācījies sēdēt, bet trīs gadu vecumā jau sācis staigāt, bet viņam joprojām bija grūti kāpt pa kāpnēm, staigāt pa nelīdzenu virsmu, skriet pa zāli. Ap četru gadu vecumu zēnam izdevās pārvarēt arī šīs grūtības, un tagad viņš prot staigāt patstāvīgi.

Kārlim ir 7 gadi. Viņš ir piedzimis vēlāk par noteikto laiku, kādēļ tā smadzeņu daļa, kas atbild par koordināciju, ir cietusi no skābekļa bada. Līdz 2016. gada vasarai Kārlis varēja paiet (tikai klibojot), bet tagad viņš pārvietojas īsiem gabaliņiem, jo garu ceļu noiet nevar, kā arī nevar ilgi noturēt līdzsvaru. Kārlim uz kājām ir sāpīgi zilumi, jo viņš bieži krīt. Dažreiz, kad zēnam ir stipras sāpes kājās, viņam paliek ļoti grūti, un viņš sāk rāpot nevis staigāt.

Devītajā dzīves dienā Matvejam Kiseļovam notika insults – asins izplūdums galvas smadzenēs. Tā kā nelaime notika naktī, tikai no rīta ārsti pamanīja to un uzsāka darbības, lai sniegtu zēnam palīdzību. Viņam tika veikta galvaskausa trepanācija un galvas smadzeņu operācija. Daļa smadzeņu tikusi stipri bojāta insulta dēļ.