Labdarības fonds "Ticība, Cerība, Mīlestība"

Daudzbērnu Laukšteinu ģimenē ir pieci bērni, no kuriem divi no mazotnes ir slimi. Visi trīs dēli ir veseli, bet abas meitiņas cieš no bērnu cerebrālās triekas. Vecākā meita Estera, kurai ir jau 20 gadi, nevar staigāt, dienas lielāko daļu viņa pavada gultā. Sēdēt meitene var tikai ratiņkrēslā, ja viņai vispirms tiek uzvilkta korsete. Sārai iet nedaudz labāk – viņa var pārvietoties ar pieturēšanos. Nesen viņai tika veikta kāju operācija.

Jegors ir piedzimis ar galvas smadzeņu smagu hipoksiju, citādi – skābekļa badu, jo viņa mazais ķermenītis ir bijis trīskārtēji apvīts ar nabas saiti. Puisītim bija ļoti grūti: viņš nevarēja patstāvīgi elpot, ēst, zīst… Par spīti diagnozei viņš staigā, nelielā mērā viņš prot pat apkalpot sevi, viņš spēlējas, apmeklē ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, viņam patīk zīmēt.

Pirms gada mazo Elzu izoperēja Sanktpēterburgā. Meitene cieta no galvas smadzeņu saspiešanas. Elzu mocīja stipras galvassāpes, kas neļāva viņai normāli attīstīties. Sanktpēterburgā izdevās samazināt smadzeņu šķidruma spiedienu, un sāpes pazuda. Gada laikā pēc operācijas meitene ir veiksmīgi attīstījusies. Viņa ir sākusi staigāt ar pieturēšanos, normāli gulēt, smaidīt.

Viņš ir izrādījis apbrīnojamu gribasspēku: par spīti visam ir pabeidzis vidusskolu un iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē, kuru pabeidzot, kļūs par programmētāju. Ričards visiem spēkiem cenšas atgūt spēju atkal staigāt un no visas sirds vēlas vienkārši dzīvot laimīgu dzīvi.

Daudzbērnu Ķinātu ģimene dzīvo Priekulē. Septiņgadīgais Dzintars ir visjaunākais sešu bērnu starpā. Vecākie brāļi un māsas ir veseli, bet Dzintaram diemžēl ir problēmas ar veselību. Kad zēnam bija tikai 4 mēneši, gan mamma, gan ārsti pamanīja atpalikšanu attīstībā. Sēdēt, rāpot un staigāt viņš sāka daudz vēlāk par saviem vienaudžiem. Liepājā viņam tika uzstādīta diagnoze “bērnu cerebrālā trieka”.

Alise Zēģele ir piedzimusi priekšlaicīgi, pavisam sīciņa: ar augumu 33 centimetri un svaru 670 grami. Tagad viņai ir trīsarpus gadi. Meitene labprāt pūš ziepju burbuļus, bet diemžēl ne vienmēr tas viņai uzreiz izdodas. Mazajai Alisei ir bronhopulmonāla displāzija – saslimšana, kas ir bieži sastopama neiznēsātu bērniņu starpā. Tā skar bronhiolas un plaušu audus.

Līdzekļu vākšana Tatjanai ir pabeigta.

Piecgadīgā Ksenija Garmata ir piedzimusi neiznesta, ar ļoti zemu svaru – tikai 716 grami. Ārsti ir cītīgi cīnījušies par viņas dzīvību, kamēr meitenīte atradās bērnu slimnīcas speciālajā nodaļā neiznestiem bērniem. Ksenija pat ir piedzīvojusi klīnisko nāvi. Protams, gan priekšlaicīga dzimšana, gan klīniskā nāve nav pagājušas bez sekām.

No pirmā skatiena šķiet, ka Georgijs – parasts zēns, dzīvespriecīgs, komunikabls, smaidīgs. Bet tā ir tikai aisberga virsotne. Zem tā ir paslēpta ļoti reta ģenētiska saslimšana – Angelmana sindroms, ko sauc arī par laimīgās lelles sindromu vai Petruškas sindromu. Atšķirīgā pazīme šiem cilvēkiem ir smaids un laimīga sejas izteiksme, kam līdzi nāk garīga atpalicība un citas problēmas.