Georgijs Zīlnieks — 4 gadi

No pirmā skatiena šķiet, ka Georgijs – parasts zēns, dzīvespriecīgs, komunikabls, smaidīgs. Bet tā ir tikai aisberga virsotne. Zem tā ir paslēpta ļoti reta ģenētiska saslimšana – Angelmana sindroms, ko sauc arī par laimīgās lelles sindromu vai Petruškas sindromu. Atšķirīgā pazīme šiem cilvēkiem ir smaids un laimīga sejas izteiksme, kam līdzi nāk garīga atpalicība un citas problēmas.

Cilvēki ar šādu diagnozi visbiežāk nerunā vispār vai ir spējīgi pateikt ne vairāk par 15 vārdiem, Georgijs prot trīs: “jā”, “mamma” un “tētis”. Speciālisti ir ieteikuši Georgija mammai saziņai izmantot speciālu albūmiņu ar kartiņām. Zēns saprot daudz, bet pats pateikt nevar, tāpēc, izvēloties noteiktu kartiņu, viņš var ziņot saviem tuviniekiem, ko viņš šobrīd vēlas, un šī metode ļauj komunicēt ar Georgiju.

Ilgu laiku pēc zēna piedzimšanas ārsti nevarēja noteikt, kāpēc bērns maz guļ, slikti ēd, ievērojami atpaliek attīstībā. Puika bieži ticis ārstēts slimnīcā sakarā ar dažādām saaukstēšanās saslimšanām. Imunitāte bijusi pavājināta. Gada vecumā viņš neprata pat sēdēt un tikai mēģināja rāpot uz vēdera. Neskatoties uz šiem satraucošajiem simptomiem, mamma nenolaida rokas. Zēns lietojis speciālus medikamentus, arī regulāri apmeklējis baseinu, vingrošanu un masāžu. Pusotra gada vecumā viņam uzstādīja diagnozi “bērnu cerebrālā trieka” un piešķīra invaliditāti. Divu gadu vecumā Georgijs piecēlās, pieturoties pie atbalsta, bet trijos gados viņš sāka staigāt. Vecāki speciāli palaida trīsgadīgo dēlu parastajā bērnudārzā, lai viņš mācītos no citiem bērniem spēlēties un kustēties.

Meklējot īsto saslimšanas cēloni mamma ar Georgiju ir apmeklējuši daudzus ārstus, un tikai ģenētiskā izmeklēšana salika punktus uz i – Angelmana sindroms. Svētās Sofijas organizētajā vasaras nometnē dažādi speciālisti sniedza zēna mammai konsultācijas un deva padomus, kā attīstīt bērnu, kā viņu saprast un kā ārstēt tālāk.

Tagad tiek plānots aizbraukt uz Sanktpēterburgu, lai izietu diagnostiku un veiktu muguras smadzeņu elektrostimulāciju. Šī procedūra ir palīdzējusi daudziem bērniem, kuri ar labdarības fonda “Ticība, Cerība, Mīlestība” pabijuši Sanktpēterburgā ārstēšanas nolūkos. Ir iespēja uzlabot Georgija dzīves kvalitāti, palīdzēt viņam attīstīt runas spējas, iemācīties labāk sazināties ar citiem cilvēkiem, un šī iespēja ir jāizmanto.

Neskatoties uz savu īpatnību, zēns sazinās, kā prot, kontaktē un uzvedas dažādi saskaņā ar situāciju: ar brāli gan blēņojas, gan kaujas, bet ar meiteni no bērnudārza jaunākas grupas viņš ir maigs un mīļš, pienāks – apkamps.

Ir cerība, ka pēc elektrostimulācijas procedūras zēna attīstība noritēs daudz ātrāk.