Veronika Antosenkova — 1,5 gads

Mazā Veronika Antosenkova ir pusotru gadu veca meitenīte, viņa neprot staigāt un arī rāpot, tāpēc sasniedz vēlamo mantiņu vai nokļūst nepieciešamā vietā veļoties. Septiņu mēnešu vecumā viņa prata tikai gulēt, tomēr ārsti apgalvoja, ka uztraukumam nav pamata, ka meitenei ir tāda īpatnība, ka viņa vienkārši ir mierīgs vai slinks bērns. Pēc dažiem mēnešiem Veronikai tika uzstādīta smaga diagnoze: spinālā muskuļu atrofija. Ārsti teica, ka ir jāgaida sliktākais iznākums: bērns nomirs, bet, ja izdzīvos, tad nebūs spējīgs sēdēt, rāpot un staigāt.

Vecāki nesamierinājās ar šo situāciju un sāka cīņu par meitu. Mamma atrada ļoti pieredzējušu fizioterapeiti, kura sāka nodarboties ar Veroniku, sakot, ka, neskatoties uz palaisto laiku, meitenei ir iespējams palīdzēt, vajag tikai nodarboties, strādāt, un rezultāts noteikti būs. Mamma katru dienu vingro ar meitu, lai nostiprinātu viņas ķermeņa muskuļus. Veronikai ir vēlme darboties. Ir pagājuši seši mēneši, un meitene par spīti briesmīgajām prognozēm ne tikai izdzīvoja, bet ir arī sākusi attīstīties. Mamma ir sākusi šaubīties par diagnozes pareizību un ir vērsusies pie labdarības fonda "Ticība, Cerība, Mīlestība". Visi nepieciešamie dokumenti, izmeklējumu rezultāti, attēli tika aizsūtīti Sanktpēterburgas speciālistiem.

Jau pēc divām nedēļām meitene brauks uz Sanktpēterburgu, kur viņu konsultēs bērnu neiroķirurgs Viktors Sņiščuks, vertebrologs Aleksandrs Muškins, bērnu neirologs Ļubova Bessonova un bērnu spinālās muskuļu atrofijas speciāliste, bērnu neirologs – profesore Svetlana Strekalova. Cerēsim, ka ārstiem izdosies uzstādīt pareizu diagnozi un izstrādāt efektīvu ārstēšanu.

Veronikai ir nepieciešama steidzama palīdzība, jo, lai veicinātu viņas attīstību, vispirms ir jāzina, kas ar viņu vispār notiek. Un tas ir jāizdara, cik ātri vien ir iespējams. Jau tagad pēc intensīvām nodarbībām ir redzams ievērojams progress Veronikas attīstībā, bet viņai ir nepieciešams vēl kāds stimuls, lai attīstītos ātrāk.

Lūdzam Jūs būt atsaucīgiem un palīdzēt Veronikai Antosenkovai un viņas ģimenei. Visi, kurus aizkustināja mazās Veronikas liktenis, ir lūgti ziedot līdzekļus viņas braucienam uz Sanktpēterburgu.